Vai nu es jau esmu nepatikšanās, vai arī jūtu tās tuvojamies. Pagājušo nedēļ, man liekas, es atklāju sevī dark pit, sātanisko shortcut, kas negrib garlaist dienu bez paklausīgā, pakalpīgā džina, bez aizspogulijas, kuras zemiskā un absurdā nodevība žņaudza manu sirdi, skatoties tās duļķainajos atspulgos caur aizsvīdušiem aukstiem logiem ar aizsvīdušām dadžu acīm, bez siltuma, bez siltuma, kas pārmērīgos daudzumos nodara kaitējumu jūsu veselībai. Es vairs nedzirdu savu dvēseli raudam. Aizpoguljiā visi ir poēti, visi ir pajaco, brīvi, dejo un kliedz, smiekli, kautiņi un asaras ir tur debešķīga dzīvības mūzika.Pāreja notiek mierīgi, kā ticīga cilvēka nāve.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru