Cipari kā reliģija

Šodien, kārtējo reizi nododoties savai apsēstībai ar cipariem un shēmām, vakar UML, šodien last.fm analīze, es atgriezos saulainajās bērnības atmiņās, kad kaķi bija lielāki un pūkaināki un pienenes garšīgākas, un es sēdēju logā ēkā iepretim viesnīcas de rome autostāvvietai un sagrafētā A4 lapā, kam otrā pusē bija ar rakstāmmašīnu iecirsts kāda tulkojuma gabals, atzīmēju ienākošās un izejošās mašīnas, krāsu, durvju skaitu, ja izdevās - šofera dzimumu un mašīnās marku - tajā laikā tas man nebija neko grūtāk, kā šodien ar salīdzinoši lielākām prasmēm - inomarku nemaz nebija tik daudz, mašīnu veidu skaits bije mazāks. To var attēlot grafiski.
Lūk šādi.

Dažus gadus vēlāk es uz vēljoprojām A4 lapām, kam otrā pusē rotājas tulkojuma gabals, es sistematizēju trakos grieķu dievus. Kā citādi lai cilvēks spēj lasīt tās viņu teikas, ja nezin, kas ko kad no kā ieguva. Es redzēju, tādas shēmas šogad bija pielikumā kādai grāmatais. Tas nozīmē, ka šāda tieksme nepiemita man vien.

Dažas nedēļas atpakaļ es nolēmu pamest savu dīdītāja duraka darbu zem lozunga "Gribu Domāt". Ja noraut tam pulkveža tērpu un kuplās pielīmētās ūsas, šis falšais finišs bija miesa un asins no manas kaislības uz informācijas visualizāciju. Dažas dienas atpakaļ šo sapņu straumi rāva vaļā mans, tātad, soon-to-be-ex kolēģis, kas parādīja, kur var dabūt Last.fm grafikus visās formās un krāsās.
Šodien es sēžu un domāju: statistika. Sakarības. Datu plūsma. Kritiskais ceļš. Varbūtību teorija. Gadījuma skaitļi. Grafs un koks. Lūk - tie ir mani dievi, mana reliģija un pasaule. Tas ir, kā viss ir. Jebkuru no mums var aprēķināt.