Izlaidības dienasgrāmata #2

Es gribēju pastāstīt par vēl vienu izlaidību, bet uz sitienu es nevaru - man skan Rose Royce Car Wash un man jādīdās un jādejo un jādzied līdzi. Kaut ko tādu darīja arī kāds zobārts, kas šīs dziesmas pavadībā saurba savu pacienti tā, ka tiesa piesprieda viņam daudzu tūkstošu SODU! Nevis Soodu, tiešām, SUodu, naudas Suodu.

Car Wash mani diida no izlaidības ierīces, par kuru es arī gribēju stāstīt: Apple AirPort Express. Ja. Beidzot. Es gan kaulējos par viņu eBayaa, gan salidzini.lv, bet beigās, 10 minūtes pirms Bonda filmas (believe it or not, es biju kinoteātrī Cinamon, ko te tā ņipri atrāva Alfaa, iedomājies tik: uz Bonda pirmizrādi. Tur Bondu tēloja čalis, ar kuru bija tas neizzinātais neapzinātais gods svinēt filmas Arhangeļska afterpartiju, kur es biju driver of Honda Civic, honda Civic, tāpat kā es, nekad kardā nebrauca, bet aizpildīja stāvvietu location Zemkopības Ministrijas daudzstāvu autostāvvieta, kur ar kādu pompozu jaunkundzi kadrā soļoja mr. to-be-bond, Civics nemaz nebija mans, tas piederēja manam jaukam draugam Urbim, kas arī bija afterpārtijā, man savas mašīnas tolaik nemaz ar nebija, tāpēc braucu es kā piedzēries pāvs, ar norautu roceni vai neitrālā pārnesumā, uz 15 minūtēm apmaldījos ministrijas apkaimē un prožektora gaismu apdullināta pārbraucu pāri butaforajām RUS auto numura zīmēm no putuplasta kartona (tāpec tām nekas liels nenotika), es joprojām ceru, ka Urbis pārāk par to nepārdzīvo/s (ja uzzinās). Cinamonu solīja atvērt jau sen, jo tas gadus 4 esot jau Lietuvā, to es zinu ne tāpēc, ka es būtu kaislīga kinoteātru fane, man vēmiens nāk no šitiem bezdvēseliskajiem izklaides monetizētājiem, bet gan tāpēc, ka apmēram 4 mēnešus pirms (Rrrival!) CC Plazas atvēršanas, Cinamons murmulēja Latvijas presē ar manis izsūtītu preses relīžu palīdzību. Runājot par afterpārtijiem - tas ir pasaulē labākais ballītes formāts, cilvēki tik svabadi atlaiž bremzes pēc pabeigta darba, neatkarīgi, cik pārstrādājušies vai nesaistīti viņi ir bijuši svinamajā projektā) WHERE was i. Ā jā - nu lūk, spožā baltā veikalā metrus 5 zem kinoteātra (proti, pirmajā stāvā) es atradu savu tehnisko izlaidības pielieto mīlu par patīkamu cenu, vēzēju rokas un bolīju acis un devu dažādas zīmes apjukušajam pārdevējam, lai tas man pārdod mīklaino balto kastiņu. Kastiņa neliek vilties - raida dziesmas pa visu māju no Maciem un skandām ka nemetas, vieīngi, ja nu esat sadomājis pirkt tādu uzparikti - man ir arī sliktas ziņas, tās es apkopošu beigās. It kā ar skaisto tikšanos veikalā vien būtu par maz, es dabūju arī Apple tkreklu (izmērs L - man līdz ceļiem) un pildspalvu, ko nekaunīgi kaunīgi izprasīju apjukušajam pārdevējam, kas vēlāk sazvanīja mani kinoteātrī, veiksmīgā kārtā pērkot kastiņas uz firmas vārda, pārdevējam ienācās mans tel. nr., lai noskaidrotu uzpariktes seriālo kodu. Saki viens cilvēks, cik notikumiem bagātīgs pirkums.

Par kastiņu, prātīga techa stilā:
PLUSI:
bezvadu mūzika, bezvadu printeris, bezvadu tīkls (to kastiņa piedāvā jau anotācijā)
Instalācija - pietiekami vienkārša, nekas faktiski nebij jāinstalē, bet bija aizķeršanās

MĪNUSI:
Ne sūda nespīd dziesmas bez vadiem, ja nesajūgt visu uzparikti tīklā, bet sūdu tu viņu sajūgsi bez tīkla vada. Man neizdevās. Pieslēdzu balto brīnumu ragainajam brīnumam ar vadu - nu tagad ir dziesmas uz pļaskas, varbūt jāpameklē cītīgāk wirelessīgāks veids.

Žetem, ābol.