Nākotnes fantastikas pārdomas

Nezinu gan, no kura gala sākt, lai atstutētu pret sienu savu balto backgroundu uz kura tagad prezentēt manas fantaskikas fantāzijas. Varbūt no tā arī sākšu - i have a dream.

Izejas punkti: Es ticu, ka sadbiedrība nepārtraukti virzās no stāvokļa uz stāvokli, mainās, aug, piedzīvo lūzumus, pavērsienus, atklājumus. Jā - jautāt var - cik bieži kas lūzt, un vai es, kā jau tipiski ap ego punktiņu uzbūvētam radījumam - cilvēkam - nepārspīlēju sava laika nozīmi, kur mēs būsim pēc 20, 60, 500 gadiem u.t.t. - es neatbildēšu. Es pafantazēšu, kā tas varētu būt.
Es ticu, ka tehnoloģiskais progress un cilvēka-tehnikas apvienojumi var ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti un civilizācijas tālāku attīstību. Tā vietā, lai 10 minūtes histēriski meklētu kaut kādu arhaisku durvju atslēgu vai bezdarbībā un ausktumā gaidītu neinteresantu tramvaju cilvēks vai trešo reizi pārlasīt e-pastu var darīt kaut ko daudz daudz derīgāku.

Man ir pāris idejas, ko es gribētu redzēt attīstāmies nākotnē, nē, ko es Varētu Iztēloties fantāzijās attīstāmies nākotnē, jo gan jau kāds izdomās kaut ko daudz labāku, bet tomēr :)

1. sāciet kliegt un laist gar kāju, NWO apsēstie aprobežotie idioti, kas visur redz tikai vienu - Sazvērestību. Mana pirmā senā ideja ir - cilvēku aprīkot ar ierīcēm, tūliņ paskaidrošu sīkāk.
Ieejas nepieciešamība: cita politiskā sistēma un tehnoloģiskās attīstības līmenis nekā šobrīd. Proti, sistēma, kas balstīta brīvos, inteliģentos cilvēka paša lēmumos un progresīvās vēlmēs, tehnoloģiju pieejamība, kam nepieciešama - iespējams - cita ekonomiskā situācija, NOTEikti NE patēriņa sabiedrība kāda valda šobrīd. Jo mazāk būs aprobežotu bļauru - vienalga - patērētāju vai pašiem-sevī-apdirsušos sazvērestību fanu un iesūnojušu vienaldzīgo, bet vairāk tehniski izglītotu, atvērtu un progresīvu cilvēku, jo drīzāk mēs pieredzēsim politiskas un ekonomiskas izmaiņas, kurās centrālu lomu spēlēs tehnoloģiskie sasniegumi, kuru spējas jaut tagad ir mega lielas un nozīmīgas un tās turina augt trakos tempos. Vēl nezinu ko darīt ar cilvēkiem, kuri no dabas ir debīli egoisti, iespējams, ja celsies dzīves un izglītības līmenis sabiedrībā, ar sūdiem varēs sadzīvot vieglāk, nekā tagad un dzīvot labākā pasaulē neskatoties uz to, ka ir procents brāķu jebkurā metienā. Arī cilvēku.
Tas, ko vajadzētu: 1. likvidēt atslēgas. Visas. Mājas atslēgas, mašīnas atslēgas. Atslēga, tas ir sapuvis idiotisks arhaisms. Mums ir DNS. Mums ir čipu tehnoloģijas. Mums ir acu skeneri un kādi tik vēl ne visādi sūdi. Rekur atslēga, kas nekad nepazūd - cilvēks. Atslēdz visu kas ir tavs tāpēc ka tas ir tavs, nevis tāpēc, ka šīm durvīm ir vara pār tevi, ja tu esi padirsis sūda bleķīti. 2. nereāli ērti un forši un kvalitatīvi būtu, ja cilvēkam būtu pieejama video kamera, kas nav jānēsā līdzi, kaut vai iebūvēta, iesēdzama ar domu spēku (piemēram) - tas paver kolosālas iespējas dokumentēšanā, tostarp vēsturiskā, kriminālā, izklaides jomā, tā var kalpot kā ārējā atmiņa (zināt Rīgas karti no galvas - COOL? pasaues karti! COOL!) 3. tieši tāpat, ja grib, var tak iebūvēt arī telefonu, kalendāru, diktofonu - visas tās mazās noderīgās ierīces, kas mums tā atvieglotu dzīvi un celtu produktivitāti, rezultātā paaugstinot dzīves kvalitāti un dodod mums daudz laika kaut kam jēdzīgākam, nekā pazudušu telefonu meklēšana izstabā, vai pazudušu atmiņu meklēšana galvā.
Vajadzība pēc ID izzustu vispār - tā ir arhaiska domāšana, ka cilvēkam vajag pasi, id u.c. kakas. Cilvēks ir vispār pats par sevi ID. Visam, kam interesē kāda cilvēka ID - mājai, mašīnai, muitai - ar to vajadzētu pilnīgi pietikt! Var! Jau šodien var, bet ne sistēma, ne cilvēks pats tam vēl ne tuvu nav gatavs, diemžēl, bet to var labot.

Tā būtu saimnieciskā ideja, kas es domāju manās fantāzijās ir viskonkrētākā, un kaut kas tai līdzīgs realitātē laikā atrodas salīdzinoši tuvu.

Otra ideja, kas man nāk šad tad prātā ir mazliet lielāka un mazliet nekonkrētāks ir mans tās apraksts. Tā ir kosmosa stāvokļa vai citas 3 dimensijās sēžot no skata "nepārtrauktas" datu plūsmas izmantošana datu šifrēšanā. Turklāt, nevis kā diskrēta lieluma - laiks - sekundes.. milisekundes, metri..., skaitļi.. - bet integrālas plūsmas apsrtāde un izmantošana šifrēšanā un aprēķinos. Datori šobrīd populāri operē ar diskrētiem lielumiem. Gribētos piedzīvot tehnoloģijas domāšanas maiņu un sagaidīt iespējas, ko mums dotu plūsmu operācijas. Iespējams, tas dotu mums iespēju unikāli šifrēt attēla plūsmu (piemēram video ierakstus, un arī video ieraksti šobrīd ir diskrēti, taču tie varētu būt plūsmas, dodot mums - varbūt - absolūtu video attēla kvalitāti - kvalitātes jautājums kadru izpratnē atkrīt kā tāds, mēs ierakstām realitāti 2 dimensiju formātā, nevis diskrētu daudzu attēlu secību, kā tas ir šobrīd, ēs varētu to bezgalīgi palēnināt vai paātrināt, varbūt, varbūt, kaut ko līdzīgu var izdarīt ar attēla sagabāšanu, nevis pikseļi, bet kaut kas pilnīgi cits. plūsmas. kaut kādas tādas abstrakcijas, kādas veic mūsu redzes apstrāde), tādejādi garantējot tās autentiskumu un konkrētu autentisku piesaisti laikā. Es nezinu, kā to tehniski izdarīt, bet šifrēšana ar pūsmu man liekas varētu nes sevī kādu potenciālu, kādu mums nedod elektroniskais paraksts un citi tādi.

Tādas pāris domas. vot. neuzko nepretendēju, vnk gribēju padalīties ar tukšo imēbas buduāra telpu, ja nu te ienāks reiz kājā, kas savienota ar kādu galvu, kuras mutei ir ko par to teikt, tā liriski izsakoties.