Šodien beidzot aizgāju uz jaunatvērto ēstuvi (ēst ta gribas) savā rajonā: Jautrie Čalīši (īstenībā cālīši, bet kas tad var tādām niansēm izsekot). Paēdu nereāli jauki un lēti, par godu tam pat iesniedzu vietu izdevigipaest.lv bet ne par to stāsts.
Bulku stends man norāva jumtu - pēc padsmit gadu meklējumiem, ilgām un neziņas mokām, es beidzot atkalredzējos ar žagariņiem - manu bērnudienu visu ēdienu un kārumu elku, kas varēja konkurēt tikai ar sarkano želeju. Sieriņu Mazulis (kas tagad pāraudzis kārumā) es sarakstā nepieminu, jo tas bija tāds Dievu ēdiens, ko nemaz tā nevar uzgribēt, ja Dievs deva, bija mazulis, ja Dievs nedeva, tad nebija :)
Nejuciet žagariņus ar nicināmiem plaģiātiem veikalā cepumu kastēs ar magonēm un tamlīdzīgiem piebirumiem. Īstenais žagariņš ir eļļā vārīts virtuļu mīklas ķeburs ar pūdercukuru. Rudibrūns, spīdīgs, kur pūdercukurs nav ticis klāt, matēts, kur pūdercukurs jau piesūcies ar eļļu. Savas formas dēl ārkārtīgi parocīgs laiskai uzkošanai. Īsteni labs ēdiens kaulainiem badmirām kā man.
Un starp citu, es baigi atvēzējos ievadīt karti, likt rūtiņas un zvaigznītes un darīt visādas citas brīvprātības, bet ~300 kiogrami portāla veidotāju kaut kā mani neeneibloja to darīt, vai arī es kaut ko nesapratu. Es gan it kā meklēju ļoti cītīgi (bet all in all - projektam (+) it īpaši par ēdienu bildi kājenē ;), katru reizi priecājos)
2/15/2009
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru