Dzīvotgribas Makaroni - ciniskās kuces elementārā recepte

Vakar no lielām dusmām (konflikts ar kaķi) un no liela vārguma un bailēm no gripām un bada (pirms es sāku gatavot ēst, man jāsasniedz zemākais punts, kā jau suicidālai nihilistei) es uztaisīju ēst. (a fi getj) Un saņēmu varenas urravas un komplimentus no sava biedra kaimiņa, tāpēc nolēmu padalīties ar idiota recepti Jumtu Raujošam elementāram (nu jā un veģetāram, bet ne vegan) ēdienam, paņēma labi ja 15-20 minūtes. Un tiešām BAIGI vienkārši, es esmu slinkākais pavārs rajonā, trust my word. Un: tie, kas laimīgi tikai tad, ja apēduši gaļu - k thx bai. Gaļas nebūs te.

Dzīvotgribas Makaroni
(garšos āriešiem, vatām un tiem, kas badā, par pārējiem - man nav ne datu ne pieņēmumu)

Vaidziks:
Makaroni, da vienalga kādi. Man bij kaut kādas mazas līkas caurulītes. Bet var arī lielas caurulītes, plakanos garos vai paštaisītos - vienalga.
Fetas siers, apmēram tāda maza sauja uz 1 personu. Vārdu sakot tāds reasonable daudzums - cik ta daudz var ieēst tādu sāļu sieru.
Kaltētie tomāti, apmēram 1/4 no pastkartes uz 1 personu (es nez kur viņus ņemt LV, vai nu kaltējiet paši, vai nu var arī tos eļļā pirkt gan jau).
Kādi 2 ķiploka zobi uz 1 personu (ēdiet ķiplokus, tas ir veselīgi).
Laba eļļa olīv vai vīnog.
Melnie pipari, raudene (oregano), es gāzu klāt arī čili un dilles un citronpiparus, jo tie man baig garšo.

Kas jādar:
Visupirms salej ūdeni katlā - tur kur vārīsies makaroni. Un vēl ūdeni ielej krūzē un samet tur iekšā kaltētos tomātus, lai vannojas.
Ķiploku sagraiza cik nu sīki var, saber mazā trauciņā, pielej eļļu, lai sāk jau tusēt, pieber visa veida piparus. Kamēr izčakarējas ar ķiplokiem, jau droši ūdens būs vārijies, jāmet iekšā makaroni. Kamēr čakarējas ar makaroniem un ķiplokiem, var gan jau ka ķeksēt tagad ārā tomātus un graizīt mazos gabalos, cik nu mazos var sagriezt tādu pacietu zvēru ar neasu nazi (man nav asināmā, es gatavoju reizi 2 gados). Kad uzvara pār tomātu izcīnīta, to met pie eļļainajiem ķiplokiem un samaisa visu kopā. Lai tusē un viens no otra samācās visādus trikus.
Pa tam lāgam jānovaktē makaroni, ja ir cieti, bet ne balti, jārauj nost (al dente).
Kaut kurā brīdī fetu sagriež kubikos.
NOW: fetas kubikus samet makaronu šķīvī. Uz tiem gāž makaronus un tas, ko es darīju noteikti ir tizli, bet es šito visu apberu ar oregano un čili un pieleju tuč tuč vīnogeļļu (gan makaroni gan feta tagad ir ar oregano un dillēm un eļļu - un kas pašiem patīk) un tam pa virsu (vai smuki gar sānu) iegāž eļļaino ķiplok-tomāt pasākumu, ja ķiplokainās eļļas vēl ir gana, lai sačammātu ar to makaronus un fetu - OBilgāti tā ar jādara, jo šitā uzparikte garšo nereāli labi.

Klāt sauso sarkano vīnu, kādu Merlot no Saulainām un Siltām Zemēm kā, piem, Sicilija.
Un atkal visi mierā ar dzīvi.